Latvijā un Baltijā atjaunojamās enerģijas nozare šobrīd piedzīvo attīstību. No vienas puses, tirgus ir atvērts, un daudzi investori raugās uz reģionu ar lielām cerībām, no otras – joprojām pastāv šķēršļi, kas kavē straujāku izaugsmi.
Par to, kā mainās saules un vēja enerģijas tirgus, kādus izaicinājumus rada regulējums un ko jaunu var gaidīt elektrības lietotāji, stāsta atjaunojamās enerģijas uzņēmuma "Sunly" Latvijas vadītājs Toms Nāburgs.
Čempions pagaidām ir Lietuva
Šobrīd, pēc Nāburga teiktā, Baltijas atjaunojamo energoresursu čempions ir Lietuva – mūsu kaimiņvalstī vēja un saules parku kopējās jaudas pārsniedz 1000 megavatu (MW), un tad, kad ir saulaina vai vējaina diena, Lietuva 100% nodrošina sev elektroenerģiju un daļēji apgādā arī pārējās Baltijas valstis.
Latvija šobrīd atjaunīgās enerģijas jomā atpaliek no pārējām kaimiņvalstīm, ko eksperts skaidro ar faktu, ka mūsu valsts gan saules, gan vēja enerģijas attīstību uzsāka krietni vēlāk nekā Igaunija un Lietuva.
Papildus faktors, pēc eksperta teiktā, ir skaidras valsts politikas trūkums.
"Saules enerģijas ražotāji līdz šim Latvijā netika uzskatīti par nopietnu tirgus spēlētāju vai enerģijas avotu, arī Nacionālais enerģētikas un klimata plāna sākotnējās versijās saules enerģija netika paredzēta nopietna loma. Īstenotā politika nav bijusi vērsta uz to, lai sekmētu saules parku attīstību un būvniecību, un, ja nav politiskās gribas, nav arī atbalsta instrumentu," saka Nāburgs, minot, ka pārējās kaimiņvalstis iepriekš definējušas virzienus, kurās tās vēlas attīstīties.
Piemēram, Lietuvā ir tik daudz saules parku, jo mājsaimniecības tika motivētas uzstādīt paneļus, savukārt, Igaunijā tika veicināta industriālo saules parku būvniecība, kuru īpašnieki saņēma garantijas, ka elektroenerģijas cena nenokritīs zem noteikta līmeņa. Tādējādi attīstītāji varēja būt droši, ka elektrību vienmēr varēs pārdot vismaz par šo noteikto summu, uzsver eksperts.
"Šādu risinājumu dēvē par CFD jeb contract for difference, bet pēc būtības tā ir cenas "grīda", ar kuru komersants var rēķināties arī tad, ja elektrības cenas būs negatīvas, kas vasarās ir ļoti bieža parādība. Tas nodrošina, ka parks būs rentabls, un uzņēmējs varēs samaksāt bankai kredīta maksājumus. Tas iedrošināja investorus Igaunijā," skaidro Nāburgs.
Latvijā mājsaimniecībām tika ieviesta neto uzskaites un neto norēķinu sistēma, bet komersantiem atbalsta rīku nav, tādēļ, pēc "Sunly" eksperta teiktā, jaunu projektu attīstība vairāk ir kā reakcija uz to, kas notiek elektrības tirgū kopumā. Kad sākās karš Ukrainā un enerģētiskā krīze Eiropā un Baltijā, elektrības cenas bija ļoti augstas. Tas kalpoja par iemeslu, lai daudzi sāktu attīstīt saules parkus arī Latvijā, taču tas notika bez valsts atbalsta.
Ietekmē ģeopolitika
Protams, investīciju plānus negatīvi ietekmē ģeopolitiskā situācija, atzīst Nāburgs. Daudzi investori, kas kādreiz bija ieinteresēti Baltijas tirgū, šobrīd reģionā saskata pārāk augstus riskus. Paliek tie, kuri pārzina reģionu, izprot riskus un spēj tos pieņemt.
"Jāsaprot, ka enerģētika ir ilgtermiņa investīcija un saules un vēja parkiem, kas tiek būvēti, ir jādarbojas vismaz 30 gadus. Tas nozīmē, ka investīcijas iespējams atpelnīt aptuveni 15 vai 20 gadu laikā," atgādina eksperts.
Vēl viens no iemesliem, kāpēc, viņaprāt, daudzus projektus Latvijā neīstenos, un daļa paliks tikai "uz papīra", ir elektrības cenas. Ja neaugs patēriņš, tās būs vēl zemākas, kā rezultātā nebūs ekonomiska pamata saules vai vēju parku būvniecībai.
Regulējums līdzīgs
Runājot par normatīvajiem aktiem, Nāburgs uzsver, ka tie Baltijas valstīs būtiski neatšķiras – saules parku būvniecību saskaņot ir salīdzinoši vienkārši. Vienīgais faktors, kas Latvijā ir citādāk, ir tas, ka no šī gada 1. jūlija saules parku īpašniekiem ir jāsedz balansēšanas izmaksas, kas ir vidēji 10 eiro uz megavatstundu, savukārt kaimiņvalstīs šobrīd tādu maksājumu nav. Tādējādi, ja investoriem jāizvēlas, kurā no Baltijas valstīm būvēt saules parku, izvēle bieži vien būs par labu Lietuvai, kur ir lielāks elektrības patēriņš un skaidrāka valsts politika, kā arī atbalsta instrumenti, uzsver Nāburgs.
"Latvijā līdz šim nav izveidojies vienots redzējums, taču vienlaikus nav arī ierobežojumu. Vienīgais ierosinājums, ko ik pa laikam aktualizē Zemkopības ministrija – uz lauksaimniecības zemēm nevajadzētu izvietot saules parkus platībā, kas lielāka par pieciem hektāriem, tomēr līdz šim tas nav guvis plašāku atbalstu," saka Nāburgs.
Arī par vēja enerģijas attīstības jautājumiem, pēc viņa teiktā, valsts sāka diskusiju pārāk vēlu.
"Pirms kara Ukrainā Latvijā netika atbalstīti vēja parki, tādēļ tie attīstījās pašplūsmā, vairāk mācoties no Igaunijas un Lietuvas, kur politiskā līmenī bija definēts, ka vējš ir nepieciešams resurss, kuru vajag apgūt. Un, tur arī normatīvā regulējuma līmenī un ar atbalsta instrumentiem tika darīts viss, lai sekmētu vēja parku būvniecību. Tādēļ tas, ka Lietuva tuvojas savam mērķim – 2000 MW jaudai, nav nejaušība, bet gan mērķtiecīgas politikas rezultāts," skaidro Nāburgs.
Var nodrošināt paši
Patiesībā Latvija var 100% sev nodrošināt enerģiju jau tagad – elektroenerģiju iegūstot ar gāzes staciju darbību, saka Nāburgs. Turklāt, Inčukalnā ir pazemes gāzes krātuve, no kuras var iegūt un izmantot gāzi veselam gadam. Tomēr, saskaņā ar viņa teikto, šāds risinājums ir dārgs un neefektīvs. Runājot par 100% nodrošināšanu ar zaļu, tīru, lētu vietējo enerģiju, eksperts saka – arī no šī mērķa neesam tālu.
Latvijas maksimālais patēriņš ir aptuveni 1500 MW, ar saules parkiem šādu apjomu būs iespējams nodrošināt jau 2030. gadā. Savukārt, vēja enerģija 2030. gadā varētu sasniegt aptuveni 1000 MW jaudu. Tātad 2030. gadā, kombinējot sauli, vēju un hidroresursus, Latvija varēs būt 100% zaļi un neatkarīgi.
Cer, ka citi tādi nebūs
Protams, lietainā vasara devusi savu negatīvo artavu, atzīst eksperts.
"Gribētu domāt, ka šī vasara ar tik bagātiem nokrišņiem ir anomālija. Šobrīd vienu no saules parkiem būvējam Madonas novadā, Barkavā, kur fiksēts nokrišņiem bagātākais gads, kopš vispār tiek veikti meteoroloģiskie mērījumi. Protams, lietavas būtiski ietekmē enerģijas nozari, parasti jūlijā upes ir izžuvušas, HES nestrādā, un tiek izmantota saules enerģija. Šis gads ir anomāls – upes ir pārpildītas, HES darbojas visu laiku, nodrošinot patērētājus ar lētu elektrību," uzsver Nāburgs.
Patērētājiem tās ir labas ziņas, bet saules enerģija attiecīgi tiek "izstumta no tirgus", jo nav nepieciešams ražot un piedāvāt vairāk, nekā spējam patērēt. Zemas elektrības cenas nozīmē, ka nav iespējams atpelnīt investīcijas, kas ieguldītas saules parkos.
"Tomēr, cerams, ka šī vasara ir izņēmums, un nākotnē būs savi gadalaiki saulei un savi – HES darbībai," saka Nāburgs.
Turpina īstenot
"Sunly" šobrīd pārvalda saules parkus ar jaudu 52 MW, un tie ir pieslēgti "Sadales tīkla" infrastruktūrai. Pievienojot četrus jaunos projektus ar kopējo jaudu 329 megavati (MW), kas spēs nodrošināt elektroenerģiju līdz pat 180 000 mājsaimniecību gadā, uzņēmums iecerējis nostiprināt savu lomu kā vadošais saules parku īpašnieks un operators Latvijā.
Plānotie "Sunly" saules parki un to jauda
- Valmieras novadā, netālu no Matīšiem: 54 MW
- Krāslavas novadā, Dagdas pagastā: 90 MW
- Madonas novadā pie Barkavas: 81 MW
- Saldus novadā, Zirņu pagastā: 104 MW
Šiem četriem parkiem jau ir saņemts finansējums 85 miljonu eiro apmērā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un SEB aizdevumiem.
Paralēli tam uzņēmums šobrīd strādā, lai visos četros projektos pievienotu arī bateriju risinājumu, kas ļautu uzkrāt elektroenerģiju brīžos, kad pēc tās nav pieprasījums un ir negatīvas cenas, bet atgriezt tirgū tad, kad ir pieprasījums. Tāpat nākotnē šajos projektos plānots izbūvēt arī vēja parkus.
"Visos četros projektos saules parks ir tikai pirmais solis, nākamais ir bateriju izbūve, kam jau ir saņemtas būvatļaujas, un trešais solis ir vēja parku izbūve. Tos profesionālā žargonā sauc par hibrīdparkiem. Uz šādu risinājumu esam apzināti virzījušies no pašiem pirmsākumiem, kad uzsākām darbību Latvijā," skaidro eksperts.
Baltija ir vienots tirgus, un, lai gan Lietuva šobrīd ir ļoti pievilcīga vieta, kur būvēt saules parkus, pēc eksperta teiktā, jāņem vērā, ka kādā brīdī piesātinājums var būt pārāk augsts, tāpēc ir loģiski raudzīties arī uz Igauniju un Latviju.
"Latvijai ir milzīgs potenciāls, jo ir daudz neapgūtas pieslēgumu infrastruktūras, ir iespējas pieslēgt ražojošās jaudas elektrotīklam, kādu vairs nav citur Baltijā, kā arī plašas neapdzīvotas platības, kurās uzstādīt saules un vēja parkus. Protams no lokālpatriotisma viedokļa gribas, lai šie saules parki kalpo par pamatu valsts plašai elektrifikācijai un industrializācijai, īpaši Latvijas reģionos," piebilst Nāburgs.
Ar četriem jaunajiem parkiem "Sunly" būs viens no vadošajiem un lielākajiem elektroenerģijas ražotājiem Latvijā, saka Nāburgs, piebilstot, ka tādējādi šī resursa apjoms, ko uzņēmums spēs saražot, būs liels, un ir jādomā par to, kā šo elektroenerģiju nogādāt līdz galapatērētājiem pēc iespējas efektīvāk un dažādos veidos.
"Tas nozīmē, ka elektrību kompānijas vietā pārdos ne tikai kāds cits, bet arī paši to nogādāsim patērētājiem. Noteikti iesaistīsimies tiešā līgumslēgšanā gan ar lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, uzņēmumiem un citiem interesentiem, un arī ieiesim mazumtirdzniecības tirgū, piedāvājot elektrību mājsaimniecībām," plānus atklāj Nāburgs, uzsverot, ka tas varētu notikt jau nākamajā gadā.
Autors: Delfi.