Vēja un saules parks Matīšos
Vide
Vēja turbīnām ir zināma ietekme uz vidi, bet ar rūpīgu plānošanu un dažādu ietekmes mazināšanas pasākumu ieviešanu ietekmi uz dzīvniekiem, augiem un cilvēkiem var būtiski samazināt. Pirms vēja parka būvniecības, projekta attīstības fāzē tiek veikts izvērsts ietekmes uz vidi novertējuma (IVN) process, lai noteiktu iespējamo ietekmi uz vidi un veidus, kā to mazināt. Tā, piemēram, var pielāgot vēja ģeneratoru būvniecības periodu un turbīnu darbības laiku, tāpat arī mainīt turbīnu izvietojumu un to tehniskos parametrus. Ja ietekmes uz vidi mazināšanas pasākumus nav iespējams ieviest, vai kāds no ekspertiem nāk klajā ar secinājumiem, kas ietekmē kādas turbīnas izvietojumu, tā attiecīgajā teritorijā netiek realizēta, un attīstītājs meklē citas iespējas un konfigurācijas.
Kontekstā ar šo projektu, svarīgi minēt, ka Valsts vides dienestam projekta attīstājs 2024. gada pavasarī iesniedzis iesniegumu ietekmes uz vidi sākotnējam izvērtējumam vēja elektrostaciju parka “Matīši” izbūvei Valmieras novada Matīšu pagastā.
Kontekstā ar šo projektu, svarīgi minēt, ka Valsts vides dienestam projekta attīstājs 2024. gada pavasarī iesniedzis iesniegumu ietekmes uz vidi sākotnējam izvērtējumam vēja elektrostaciju parka “Matīši” izbūvei Valmieras novada Matīšu pagastā.
Vides troksnis
Vēja elektrostaciju darbības laikā, līdzīgi kā citu mehānisku iekārtu darbības laikā, tiek radīts trokšņa piesārņojums. Vēja elektrostaciju radītais trokšņa emisijas līmenis ir atkarīgs gan no uzstādītā vēja elektrostaciju modeļa, gan vēja apstākļiem stacijas darbības laikā. Lai gan vides troksnis ir aspekts, kuram nozīmīga loma tiek pievērsta vairumā ietekmes uz vidi novērtējumu, vēja elektrostaciju kontekstā lielākoties tas būs mazsvarīgs vides faktors.
Ņemot vērā to, ka Latvijā ir noteikti minimālie attālumi, kādos vēja elektrostacijas drīkst izbūvēt no dzīvojamās vai publiskās apbūves teritorijām, pat visskaļāko tirgū pieejamo vēja elektrostaciju radītais troksnis 800 m attālumā no to uzstādīšanas vietas būs krietni zemāks par normatīvajos aktos noteiktajiem robežlielumiem.
Mūsdienu vēja turbīnu radītie trokšņa līmeņi ir salīdzinoši zemi (salīdzinot ar smago vai kokapstrādes rūpniecību), taču vēja parka tuvumā nevar pilnībā izvairīties no trokšņa, ko izraisa spārnu kustību. Attīstītāju mērķis ir plānot vēja parku tā, lai tas netraucētu apkārtējiem iedzīvotājiem. Plānojot vēja turbīnas, tiek izstrādāta trokšņu karte, kas parāda aprēķināto trokšņa līmeņu izplatību. Trokšņu karte tiek izstrādāta, pieņemot, ka visas turbīnas darbojas maksimālajā trokšņa režīmā un troksnis izplatās vienlaicīgi visos virzienos. Reālajā situācijā troksnis izplatās tikai vienā virzienā, atkarībā no vēja virziena. Trokšņu izplatības modelēšanā tiek ņemta vērā arī skaņas absorbcija vai atstarošana no zemes virsmas – piemēram, mežs ir ļoti laba trokšņu barjera un labi absorbē dažādas skaņas. Rezumējot, trokšņu karte ņem vērā daudzas piesardzības pasākumus, tāpēc reālais trokšņa līmenis vienmēr būs zemāks nekā plānotajos modeļos.
Zemas frekvences troksnis
Atšķirībā no vides trokšņa, kura izkliedi pamatā ietekmē atmosfēras absorbcijas rādītāji, zemas frekvences trokšņa līmeni iekštelpās ietekmē arī fasādes skaņas izolācijas spējas raksturlielumi, kas var būt krasi atšķirīgi noteiktas frekvences skaņām. Kā labu ilustrāciju analogas situācijas raksturošanai jāmin dzelzceļa radītais troksnis. Laika periodos, kad zemāku trokšņa līmeni rada citi avoti, piemēram, skaidrās bezvēja naktīs, kravas vilcienu kustības radītā dunoņa var būt saklausāma pat vairāku kilometru attālumā no dzelzceļa.
Kā liecina iepriekš veiktie ietekmes uz vidi novērtējumi, Latvijā noteiktais minimālais attālums, kādā vēja elektrostacijas drīkst izvietot nodzīvojamajām ēkām, ir pietiekams, lai zemas frekvences troksnis neradītu būtisku ietekmi, tomēr situācijās, kad vienu dzīvojamo ēku ietekmē vairākas vēja elektrostacijas, to radītā summārā ietekme var būt tik nozīmīga, ka ir nepieciešams atteikties no kādas vēja elektrostacijas būvniecības vai izvēlēties klusākas vēja elektrostacijas, lai nepasliktinātu dzīves kvalitāti vēja parka apkārtnē mītošajiem iedzīvotājiem.
Vibrācija
Lai vēja turbīna būtu stabila un izturīga, tās pamati nevibrē, līdz ar to, var apgalvot, ka strādājošās turbīnas neizraisa zemes vibrāciju. Tehniskie risinājumi vides riska samazināšanai ietver automātiska vibrācijas sensora un drošības sistēmas uzstādīšanu, kas pārtrauc staciju darbību pie noteiktu parametru robežvērtības pārsniegšanas.
Ēnas un mirgošanas efekts
Mirgošanas efektu (tiek lietoti arī termini “disko efekts” vai “mirguļošana” (angļu val.: shadow flickering) rada rotora spārnu kustība, tiem periodiski aizsedzot sauli un veidojot kustīgas ēnas uz zemes un dažādu objektu virsmas. Lai gan pētījumu, kas pierādītu mirgošanas efekta ilgtermiņa negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību, nav, mirgošanas efekts tiek uzskatīts par vienu no ietekmēm, kas rada traucējumus un vērtējama vēja parku plānošanas laikā. Mirgošanas efekta ietekmes laiku iespējams samzināt, plānojot VES novietojumu.
Radiācija
Turbīnas neko neizstaro, tāpēc nav absolūti nekādu draudu, kas saistīti ar radiāciju.
Atmežošana
Ir jāņem vērā tas, ka, lai uzbūvētu turbīnas mežu teritorijā, var būt nepieciešama mežu atmežošana. Izciršanas darbi jāveic turbīnas pamatu un būvlaukuma teritorijā, kā arī turbīnas detaļu transportēšanas koridoros.
Tomēr attīstītāju interesēs ir pēc iespējas mazāk izcirst mežu un saglabāt buferzonu ap turbīnu, kur notiek ilgtspējīga meža apsaimniekošana (nav kailciršu). Buferzona palīdz saglabāt mežu un dzīvotnes, kā arī samazina vēja parka iespējamos vizuālos traucējumus. Vai un cik daudz meža būs jāizcērt, kļūs skaidrs, kad būs zināms precīzs turbīnu izvietojums.
Tomēr attīstītāju interesēs ir pēc iespējas mazāk izcirst mežu un saglabāt buferzonu ap turbīnu, kur notiek ilgtspējīga meža apsaimniekošana (nav kailciršu). Buferzona palīdz saglabāt mežu un dzīvotnes, kā arī samazina vēja parka iespējamos vizuālos traucējumus. Vai un cik daudz meža būs jāizcērt, kļūs skaidrs, kad būs zināms precīzs turbīnu izvietojums.
Putni
Viens no būtiskākajiem vēja turbīnu ietekmes aspektiem uz vidi ir putnu sadursmju risks ar turbīnām vai to spārniem. Tāpat tiek vērtēta ietekme arī uz ligzdošanas vietām un barjeras efekta radīšanu lokālo un migrācijas pārlidojumu trasēs.
Lai ietekmi samazinātu vai novērstu, var piemērot vairākus pasākumus. Lai turbīnu spārni būtu labāk redzami putniem, tiek veiksmīgi izmantota spārnu krāsošana un īpaša apgaismojuma pievienošana dienas tumšajam laikam. Turklāt mūsdienu vēja turbīnas griežas salīdzinoši lēni, kas ievērojami samazina sadursmju risku. Papildu drošību sniedz tas, ka vēja parka teritorijā tiek veikts rūpīgs putnu izpētes darbs, kura rezultāti tiek nopietni ņemti vērā, plānojot turbīnu izvietojumu. Tā, piemēram, parasti izvairās no turbīnu izvietošanas putnu migrācijas koridoros, barošanās vietās un citās, vērtīgās dzīvotnēs. Tas nodrošina, ka putnu sadursmes ar turbīnām vai to spārniem ir ļoti maz ticama.
Dzīvnieki
Turbīnu ietekme uz dzīvniekiem ir atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp turbīnu atrašanās vietas un konkrētās dzīvnieku sugas jutības pret ārējiem faktoriem. Ir pētījumi, kas rāda, ka dzīvnieki, kas baidās no cilvēkiem, piemēram, meža dzīvnieki, pielāgojas turbīnām arī mežainā apvidū salīdzinoši ātri vien pēc būvniecības darbu beigām.
Vai un kā turbīnas ietekmēs bioloģisko daudzveidību un dzīvniekus konkrētajā teritorijā, kļūs skaidrs ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā. Ietekmes novērtēšanas un vēja parka plānošanas mērķis ir nodrošināt, ka vēja parka būvniecībai nav būtiskas ietekmes uz dzīvniekiem, kopējo faunu, tostarp arī sikspārņiem, u.c. Ja to nevar nodrošināt ar mazināšanas pasākumiem, tad vēja parku konkrētajā teritorijā neizvieto.
Vai un kā turbīnas ietekmēs bioloģisko daudzveidību un dzīvniekus konkrētajā teritorijā, kļūs skaidrs ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā. Ietekmes novērtēšanas un vēja parka plānošanas mērķis ir nodrošināt, ka vēja parka būvniecībai nav būtiskas ietekmes uz dzīvniekiem, kopējo faunu, tostarp arī sikspārņiem, u.c. Ja to nevar nodrošināt ar mazināšanas pasākumiem, tad vēja parku konkrētajā teritorijā neizvieto.
Ūdens
Līdzšinējā prakse liecina, ka vēja parku būvniecībai un darbībai nav negatīvas ietekmes uz pazemes ūdeņiem, kā arī uz virszemes ūdeņiem. Ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā tiek precīzāk izvērtēta iespējamā ietekme uz pazemes un virszemes ūdeņiem un nepieciešamības gadījumā, būvniecības stadijā tiek izmantoti dažādi tehniskie risinājumi, lai izvairītos no jebkāda riska.
Nekustamais īpašums
Bieži tiek jautāts, kāda un vai sagaidāma vēja parku ietekme uz tuvumā esošā nekustamā īpašuma vērtību. Iepriekšējā prakse un citu valstu pieredze rāda, ka nekustamā īpašuma cenas vēja parku tuvumā būtiski nemainās, taču tas ir atkarīgs no konkrētā reģiona un apstākļiem.
Ir iespējams arī īpašuma cenu pieaugums, jo vēja parks sniedz apkārtnes iedzīvotājiem papildu regulārus ilgtermiņa ienākumus. Arī šis jautājums tiek risināts vēja parku ietekmes novērtējumā.
Ir iespējams arī īpašuma cenu pieaugums, jo vēja parks sniedz apkārtnes iedzīvotājiem papildu regulārus ilgtermiņa ienākumus. Arī šis jautājums tiek risināts vēja parku ietekmes novērtējumā.