.jpg)
Raksta autors: Guntis Vīksna, reģionālais laikraksts "Liesma"
Šoreiz plašāk parunāsim par vienu vērienīgu zaļās enerģijas spēkstaciju, kas patlaban jau top Burtnieku apvienības Matīšu pagastā - abpus šosejai, kas ved no Matīšiem uz Aloju. Liesma vēl pērnā gada nogalē vispirms aprunājās ar saules parkam tuvāko māju Cūkgani saimnieku Māri Rulli, pēc tam jau plašāk par projektu uz vietas pie topošā pirmā saules paneļu parka pastāstīja TOMS NĀBURGS, uzņēmuma Sunly uzņēmuma vadītājs Latvijā.
Sākam ar elementāro -kas ir uzņēmums Sunly, kas to visu dara?
Šis projekts top tādā lielākā Sunly investīciju portfelī. Kopumā Latvijā plānojam uzbūvēt četrus šādus parkus, sākam būvēt visus vienlaikus - šeit, Matīšu pagastā, vēl arī Barkavā, Dagdā pie Baltkrievijas robežas un Kurzemē pie Skrundas. Sunly ir ārvalstu kapitāla uzņēmums, kas pieder vairāk nekā 20 nopietniem akcionāriem, starp lielākajiem ir Eiropas Rekonstrukciju un attīstības banka jeb ERAB, Francijas trešās lielākās bankas meitas uzņēmums MIROVA, kas specializējies investīcijās tieši šādos projektos, Norvēģijas atjaunojamās enerģijas uzņēmums VARDAR. Rezumējot var teikt, ka tas ir Eiropas kapitāls, kas specializējies tieši atjaunojamajā enerģētikā.
Kāpēc tika izvēlēta tieši šī vieta Matīšu pagastā kā viena no četrām Latvijā?
Tāpēc, ka šeit ir labi apstākļi, lai šo parku attīstītu. Ir iespēja pieslēgties pie augstsprieguma tīkla gaisa vadu līnijas, bija pieejama brīvā jauda, kas ir ļoti būtisks faktors. Vēl ļoti būtiska ir laba sadarbība ar zemes īpašniekiem. Patlaban mēs atrodamies pie zemes, kas pieder uzņēmumam PATA, ar kuru mums ir ļoti laba sadarbība un kuram joprojām ir plāns Valmierā (Valmieras Industriālajā parkā) būvēt saplākšņa rūpnīcu. Tā kā Valmierā ir daudz industriālo uzņēmumu, kuriem varētu būt aktuāla zaļā elektrība, tad arī tas mums ir papildu faktors. Iespējams, ilgtermiņā kāds no šiem lielajiem enerģijas patērētājiem varētu no mums šo zaļo elektrību arī savākt.
Matīšu izvēle arī man personīgi ir savā ziņā sentimentāla. Esmu no Vidzemes Augstskolas pirmā izlaiduma. 1996. gadā, kad augstskolu atvēra, biju starp pirmajiem simt studentiem, kā kuldīdznieks biju toreiz vienīgais Kurzemes pārstāvis Vidzemes Augstskolā. Mani piesaistīja ar norvēģiem kopā Valmierā izveidotā augstskola, kurā bija gandrīz tikai ārzemju pasniedzēji, līdz ar to iespēja iegūt tolaik superaugsta līmeņa izglītību. Tā kā šo iespēju man deva Valmiera, tad šodien es ļoti labprāt atgriežos šajā pusē ar investīcijām.
Bez jau pieminētā PATA īpašuma arī pārējās zemes šeit privātā īpašumā, iespējams, pirms tam lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantotas. Cik viegli vai grūti bija sarunāt šo darījumu ar īpašniekiem? Kāds ir šis kompensācijas mehānisms un vai tas ir tikai vienreizējs (viena samaksa) dalījums?
Jā, parks sastāv no diviem blokiem. Pie viena - PATA īpašuma - mēs šobrīd atrodamies. Ar viņiem vienojāmies tādā veidā, ka PATA ir mazākuma akcionārs šajā projektā, tāpēc viņu motivācija ir pietiekama un skaidra. Vairāk Alojas virzienā, lielākoties šosejai otrā pusē, ir otrs bloks, šo zemi nomājam no diviem lauksaimniekiem (no viena - trīs gabalus un vienu - no otra). Te mēs maksājam viņiem ikgadēju nomas maksu, kura īpašniekiem ir gana interesanta, katrā ziņā ar lauksaimniecisko darbību šajās platībās viņi tik daudz nevar nopelnīt.
Šodien aktuāls jautājums - ko no šāda projekta iegūst vietējā kopiena, respektīvi Matīšu pagasts, varbūt pat viss Valmieras novads?
Skaidrošu no lielākā uz mazāko. Ja skatāmies valstiskā līmenī, tad no enerģētiskās drošības viedokļa šeit mums būs diezgan liela ražošanas jauda, kurai pievienosim klāt arī bateriju, tā būs jūras konteinera lieluma iekārta strāvas uzkrāšanai. Tas nozīmē, ka, ja nu gadās kāda stunda X, tad šeit būs diezgan liels elektroenerģijas apjoms, kuru tādā krīzes situācijā valsts var izmantot. Ļoti iespējams, ka tad Valmieras novadam kaut kādai lokālai kritiskai infrastruktūrai kādam laikam elektroenerģija būs pieejama. Es teiktu, ka šis objekts ir arī enerģētiskās drošības jautājums. Par zemnieku ieguvumiem no šī projekta es jau minēju.
Tālāk - par ieguvumu vietējiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka tad, kad 2024. gadā posāmies finansiāli atbalstīt tradicionālo ikgadējo futbola turnīru Matīšos, uzzinājām, ka viens no tā organizatoriem ir Māris Rullis, kurš saimnieko tepat blakus topošajam saules parkam Cūkganu mājās. Futbols Matīšos ir viens no veidiem, ko atbalstījām un, ceram, atbalstīsim arī turpmāk. Skatāmies arī uz citiem variantiem. Pašlaik vēja parku sakarā šādu atbalstu apjomu vietējai kopienai un pašvaldībai nosaka nacionālā likumdošana, bet saules parku sakarā šādu noteikumu nav. Taču mēs saprotam, ka esam šeit vismaz uz 30 gadiem, līdz ar to jēgpilnas un draudzīgas attiecības mums pašiem ir interesantas. Tāpēc šobrīd aktīvi pētām gan sadarbībā ar Matīšu pagastu un Burtnieku apvienību, gan ar vietējiem iedzīvotājiem, kas varētu būt tie labumi vai konkrētas lietas, ko mēs varētu uzlabot vai nu Matīšu ciema infrastruktūrā, vai arī atbalstīt kādas vietējās aktivitātes. Kad jau šeit sāksim ražot elektrību un kad jau būs arī kāda nauda, ar ko padalīties, tad pagaidām vismaz mana nostāja ir tāda, ka gribu atbalstīt jaunos censoņus, kuri varbūt tepat Valmieras novadā ir, jauniešus ar gaišām galvām...
Vai tās varētu būt, piemēram, kādas mācību stipendijas?
Tā varētu būt. Katrā ziņā tas ir viens no virzieniem, ko nopietni vētīsim un skatīsimies. Esam arī jau piefiksējuši, ka daudzi Matīšu jaunieši izvēlas turpināt mācības Valmieras tehnikumā, galu galā arī šī profesionālās izglītības iestāde sagatavo tieši speciālistus mūs interesējošajās jomās. Manuprāt, tieši šādi sagatavoti jaunieši ir tas pareizais virziens. Man bija pirms pāris gadiem iespēja piedalīties diskusijā, kur Izglītības un zinātnes ministrija diskutēja ar Valmieras tehnikumu, vai vispār nepieciešama tehnikumā izglītības programma par saules parku projektēšanu, veidošanu un uzturēšanu. Toreiz ministrijai vēl šis jautājums galīgi nebija skaidrs...
Cik zinu, jūsu projektā paredzēti arī daži vēja rotori, tāds kompakts vēja parks.
Mēs saprotam, ka te ir Burtnieks un neskarta daba. Mūsu plāns ir ļoti piezemēts, tāpēc mēs skatīsimies uz pavisam nelielu opciju, trīs līdz četriem vēja rotoriem meža masīvā no šejienes virzienā uz Aloju, taču joprojām Matīšu pagasta teritorijā. Esam vērtējuši arī plānoto vēja rotoru ainavisko ietekmi, speciālisti šīs lietas ir pētījuši un devuši savus atzinumus. Esam veikuši arī ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, visu izvērtējuši ornitologi, ainavisti, sikspārņu eksperti, biotopu eksperti... Tātad, ja tur arī tās dažas turbīnas būs, tad, pirmkārt, tās būs tikai dažas, otrkārt, tās būs izvietotas tā, lai vietējos iedzīvotājus nekairinātu.
Cik liels būs šis saules paneļu parks? Vislabāk jau skaitļos un faktos...
Uzstādītā jauda 54 megavati. Puse no saules parka būs tā sauktā fiksētā tehnoloģija, puse - tā sauktā trakeru tehnoloģija. Vienkārši sakot, puse paneļu būs uzstādīta nekustīgi, bet otru pusi varēs grozīt, tā nedaudz kustēsies līdzi saulei. Šeit, kur mēs patlaban stāvam, būs fiksētā tehnoloģija, bet otrā daļa - vairāk Alojas virzienā - būs kustīgā. Kopējā aizņemtā zemes platība šim saules parkam - apmēram 70 hektāri.
Nedaudz par darbu termiņiem.
Šobrīd (2024. gada decembra vidū) būvniecības process jau ir sācies. Vispirms tapa piebraucamie ceļi, arī šis - uz pieslēguma vietu, tagad uzstādām sētu. Paneļus sāksim uzstādīt pavasarī. Plānots darbus pabeigt līdz 2025. gada beigām. Tad būsim pabeiguši fizisko būvniecību. Pēc tam būs tā sauktā ieregulēšana - darbības, ko neviens no malas neredzēs, bet tehniķi, elektriķi pa iekšu kaut ko regulēs, lai strāvu varētu komerciāli nodot. Plānojam, ka pirmie elektrības kilovati šajā saules parkā varētu tikt saražoti 2026. gada februārī.
Cik lielas investīcijas šeit, Matīšu pagastā, saules parkā un dažos vēja rotoros tiks ieguldītas un cik ātrā laikā tās varētu atmaksāties?
Tie būs vairāk nekā 30 miljoni eiro tikai saules parkam vien, plānots, ka šīs investīcijas varētu atmaksāties 15 līdz 20 gados. Tās ir ilgtermiņa investīcijas, tā nebūs nekāda pasakaina peļņa.
Ko vēl jūs gribētu piebilst?
Šajā vietā plānots realizēt tā saukto hibrīda projektu. Tas nozīmē, ka pie vienas nosacītās rozetes tiek pieslēgtas trīs tehnoloģijas -saules, baterija un perspektīvā, iespējams, arī kāda vēja turbīna. Hibrīds ir šis modernais veids, kā šādus parkus organizēt, arī visefektīvākais veids gan no investoru, gan no sabiedrības viedokļa. Viss ir vienā vietā, pieslēgums ir viens, netiek pārvades līnijas grieztas vairākās vietās, bet tikai vienā. Tas sanāk lētāk gan Augstsprieguma tīkliem, gan patērētājam. Iet uz šādiem hibrīda parkiem ir modema tendence, kas atbilst arī uzņēmuma Sunly filozofijai. Kāpēc tas ir loģiski? Tāpēc, ka tad, kad spīd saule, tad parasti nepūš vējš, savukārt, kad pūš vējš, tad nespīd saule. Tad, kad elektrības ir par daudz, tā krājas baterijā. Sanāk, ka elektrība visu laiku tur skraida.
* * *
Māris Rullis, kurš pār-simt metrus no iežogotās PATA piederošās saules parka teritorijas atjauno savas dzimtas māju Cūkganu sētā, uz šo projektu raugās pragmatiski:
«Viss, ko es te tālāk aiz rapšu lauka redzu, būs pilns ar saules paneļiem. Protams, visam ir jāattīstās, bet mēs savulaik mājas vietu izvēlējāmies kalniņā tāpēc, ka no šejienes bija superīgs skats. Nu, tagad man tas skats būs ar superīgiem saules paneļiem... No tā viedokļa es šo lietu neatbalstu, visdrīzāk, viņi arī pacirtīs kādus mežus, kas šobrīd veido ainavu. Par to žēl. Visdrīzāk, arī elektrība mums no tā lētāka nekļūs. Globāli raugoties, šodienas miljonāri kļūs par miljardieriem, bet mēs tāpat locīsim savu naudiņu kā locījuši... Nekas nemainīsies.
Kā vienam no Matīšu sporta kluba vadītājiem man par šo lietu ir pozitīvs viedoklis. Viņi jau pagājušajā gadā iedeva mums futbola zibensturnīram trūkstošo naudu, tas atkal ir baigais pluss, neviens cits gluži tā nevarētu mūs pabalstīt. Protams, mums dod arī vietējie zemnieki un uzņēmēji, bet Sunly iedeva lauvas tiesu. Nākamgad viņi sola atkal dot, un tas ir liels pluss. Varbūt kādam no apkārtējiem te arī kāda darba vieta tiks, un arī tas ir pozitīvi.»
TE STRĀDĀS SAULE! Šobrīd šie pērnā gada novembrī vai decembrī zemē ieurbtie stabi netālu no Cūkganu mājām, iespējams, apaudzēti ar sētas blokiem, aiz kuriem līdz pat mežmalai jau šī gada beigās būs desmitiem hektāru liels klājiens ar saules paneļiem. DOTS DEVĒJAM ATDODAS. Kurzemnieks Toms Nāburgs, Vidzemes Augstskolas pirmā iesaukuma absolvents, atgriezies savas Alma Mater novadā ar vērienīgu, lielu starptautisku investīciju zaļās enerģijas projektu.